I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1. apdrošināšanas atlīdzība – naudas summa, ko izmaksā, vai pakalpojums, ko sniedz zaudējumu atlīdzināšanai;
2. apdrošināšanas gadījums – ceļu satiksmes negadījums, kuram iestājoties paredzēta apdrošināšanas atlīdzības izmaksa;
3. apdrošināšanas līgums – vienošanās, saskaņā ar kuru transportlīdzekļa īpašnieks uzņemas saistības maksāt apdrošināšanas prēmiju noteiktajā termiņā un apmērā, kā arī izpildīt citas noteiktās saistības, bet apdrošinātājs uzņemas saistības izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, iestājoties apdrošināšanas gadījumam;
4. apdrošināšanas polise – apdrošinātāja izsniegts noteikta parauga dokuments, kas apliecina, ka transportlīdzekļa īpašnieks un apdrošinātājs ir noslēguši apdrošināšanas līgumu;
5. apdrošināšanas prēmija – apdrošināšanas līgumā noteiktais maksājums par transportlīdzekļa īpašnieka vai tiesīgā lietotāja civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu;
6. apdrošinātājs –– persona, kurai ir tiesības veikt transportlīdzekļa īpašnieka vai tiesīgā lietotāja civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu un kura ir Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (turpmāk arī — Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs) biedrs;
7. apdrošinātāja atbildības limits –– maksimālais izmaksājamās apdrošināšanas atlīdzības apmērs;
8. cietusī persona — fiziskā persona, kurai ceļu satiksmes negadījumā nodarīts veselības kaitējums, izņemot ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa vadītāju;
9. (izslēgts ar 27.09.2007. likumu);
10. saskaņotais paziņojums –– veidlapa, kuru ceļu satiksmes negadījumā iesaistīto transportlīdzekļu vadītāji aizpilda negadījuma vietā, ar parakstu apliecinot negadījuma norises apstākļus, faktus un negadījuma shēmu;
11. teritorija, kur transportlīdzeklis parasti atrodas, –
    1. tās valsts teritorija, kurā transportlīdzeklim piešķirts valsts reģistrācijas numurs un izsniegta atbilstoša valsts reģistrācijas numura zīme (turpmāk — numura zīme) neatkarīgi no tā, vai šī numura zīme ir pastāvīga vai pagaidu,
    2. ja kāda veida transportlīdzeklim nav nepieciešama reģistrācija, bet tam ir numura zīmei analoga atšķirības zīme, –– tās valsts teritorija, kurā izsniegta atšķirības zīme,
    3. ja kāda veida transportlīdzeklim nav nepieciešama ne numura zīme, ne atšķirības zīme, –– tās valsts teritorija, kurā pastāvīgi dzīvo transportlīdzekļa īpašnieks vai tiesīgais lietotājs,
    4. ja transportlīdzeklis ir bez numura zīmes vai ja tam ir numura zīme, kas neatbilst šim transportlīdzeklim, un transportlīdzeklis ir iesaistīts ceļu satiksmes negadījumā, — tās valsts teritorija, kurā ceļu satiksmes negadījums noticis;
12. transportlīdzeklis —
    1. jebkurš sauszemes mehāniskais transportlīdzeklis, piekabe (puspiekabe), kas piedalās ceļu satiksmē Latvijas Republikas teritorijā un ir reģistrējams Ceļu satiksmes drošības direkcijā vai Valsts tehniskās uzraudzības aģentūrā vai ir reģistrēts ārvalstīs,
    2. trolejbuss un tramvajs;
13. transportlīdzekļa īpašnieks – fiziskā vai juridiskā persona, kurai pieder transportlīdzeklis vai uz kuras vārda reģistrēts transportlīdzeklis;
14. transportlīdzekļa tiesīgais lietotājs –– fiziskā vai juridiskā persona, kura nav transportlīdzekļa īpašnieks, bet uz pilnvaras, īres līguma vai cita tiesiska pamata lieto transportlīdzekli ceļu satiksmē;
15. trešā persona –– jebkura fiziskā vai juridiskā persona, kurai ceļu satiksmes negadījuma dēļ ir nodarīti zaudējumi un pienākas apdrošināšanas atlīdzība. Šā likuma 31.panta piektajā un septītajā daļā minētajos gadījumos par trešo personu uzskatāms ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieks vai tiesīgais lietotājs.
    (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.09.2007. likumu)

Likuma mērķis ir aizsargāt ceļu satiksmes negadījumos cietušo trešo personu intereses un reglamentēt tiesiskās attiecības starp transportlīdzekļu īpašniekiem, tiesīgajiem lietotājiem un apdrošinātājiem sakarā ar transportlīdzekļu īpašnieku un tiesīgo lietotāju civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu.