IV nodaļa. Pārvalde transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas jomā

43.pants. Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs

1. Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas sistēmas sekmīgu darbību valstī atbilstoši savam darbības mērķim un uzdevumiem nodrošina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs, kurā apvienojušās visas apdrošināšanas sabiedrības, kurām ir tiesības veikt sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu Latvijas Republikā.
2. Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja darbību regulē šis likums, bet tā tiesisko statusu nosaka Biedrību un nodibinājumu likums.
3. Ja apdrošinātājs tiek izslēgts vai izstājas no Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja, Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs par to paziņo Finanšu un kapitāla tirgus komisijai.
4. Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs pilda Latvijas Republikas Zaļās kartes biroja funkcijas.
5. Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs atbilstoši savai kompetencei patstāvīgi pieņem lēmumus, veic tam noteiktos uzdevumus un ir atbildīgs par to izpildi.

44.pants. Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja kompetence, tiesības un pienākumi

1. Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja darbības mērķis ir nodrošināt ceļu satiksmes negadījumā cietušo trešo personu interešu aizsardzību un veicināt sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas stabilitāti un attīstību.
2. Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs:
   1. nodrošina Garantijas fonda darbību;
   2. izmaksā no Garantijas fonda apdrošināšanas atlīdzību šajā likumā noteiktajos gadījumos;
   3. atbilstoši savai kompetencei izstrādā un iesniedz Finanšu ministrijai priekšlikumus jautājumos, kas saistīti ar sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu;
   4. atbilstoši savai kompetencei izdod apdrošinātājiem saistošus norādījumus par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu;
   5. attīsta sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas darbībai nepieciešamo informācijas sistēmu, nodrošina tās iekļaušanu integrētajā valsts informācijas sistēmā un datu operatīvu pieejamību Ministru kabineta noteikumos paredzētajā apjomā;
   6. nodrošina šā likuma 50., 50.1 un 51.2 pantā minētās informācijas sniegšanu; (skat. Pārejas noteikumu 15.punktu)
   7. izstrādā un apstiprina transportlīdzekļu tehnisko ekspertīžu veikšanas metodiku, kas saistīta ar sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu;
   8. ceļ tiesā regresa prasības šajā likumā noteiktajos gadījumos;
   9. organizē starptautisko sadarbību sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas jomā un slēdz attiecīgus līgumus;
   10. sniedz pakalpojumus, kas saistīti ar sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas tehniskajām, juridiskajām un medicīniskajām ekspertīzēm, tehnisko ekspertu sertificēšanu un apmācību (kvalifikācijas celšanu), kā arī attiecīgos pakalpojumus Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos paredzētajos gadījumos;
   11. sniedz palīdzību Latvijas Republikas fiziskajām un juridiskajām personām to tiesību un interešu aizstāvībai ārvalstīs jautājumos, kas saistīti ar sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu;
   12. kārto prasības, ja starp apdrošinātāju un Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroju ir strīds par apdrošināšanas atlīdzības izmaksas pienākumu, un pieņem lēmumus par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu vai atteikumu izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, kā arī nodrošina apdrošināšanas atlīdzības izmaksu;
   13. kārto Latvijas Republikā dzīvojošo personu prasības sakarā ar Eiropas Ekonomikas zonas valstīs notikušajiem apdrošināšanas gadījumiem un pieņem lēmumus par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu vai atteikumu izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, kā arī nodrošina apdrošināšanas atlīdzības izmaksu, ja:
       1. triju mēnešu laikā no šā likuma 36.panta ceturtajā daļā minētā rakstveida pieteikuma saņemšanas dienas ārvalsts apdrošinātājs, kurš apdrošinājis zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību, vai tā pārstāvis nav nosūtījis rakstveida informāciju apdrošināšanas atlīdzības pieprasītājam (Latvijas Republikā dzīvojošai personai, kura cēlusi prasību pret ārvalsts apdrošinātāju sakarā ar Eiropas Ekonomikas zonas valstī notikušu apdrošināšanas gadījumu),
       2. ārvalsts apdrošinātājs nav iecēlis pārstāvi Latvijas Republikā un Eiropas Ekonomikas zonas valstī notikušā apdrošināšanas gadījumā ir cietusi Latvijas Republikā dzīvojoša persona;
   14. kārto Latvijas Republikā dzīvojošo personu prasības sakarā ar Eiropas Ekonomikas zonas valstīs notikušajiem apdrošināšanas gadījumiem un pieņem lēmumus par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu vai atteikumu izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, kā arī nodrošina apdrošināšanas atlīdzības izmaksu, ja:
       1. zaudējumus nodarījis Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai citā valstī reģistrēts transportlīdzeklis, kura īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošinātāju nav iespējams noskaidrot divu mēnešu laikā pēc Eiropas Ekonomikas zonas valstī notikušā apdrošināšanas gadījuma, kurā ir cietusi Latvijas Republikā dzīvojoša persona,
       2. nav iespējams noskaidrot transportlīdzekli pēc Eiropas Ekonomikas zonas valstī notikuša apdrošināšanas gadījuma, kurā ir cietusi Latvijas Republikā dzīvojoša persona;
   15. sniedz atzinumu trešajām personām par apdrošinātāja lēmumu attiecībā uz apdrošināšanas atlīdzības izmaksu;
   16. apstiprina apdrošināšanas polišu veidlapas un to aizpildīšanas noteikumus;
   17. apstiprina saskaņotā paziņojuma veidlapas un to aizpildīšanas noteikumus;
   18. nodrošina Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja biedrus ar apdrošināšanas polišu un saskaņotā paziņojuma veidlapām;
   19. sniedz bez maksas tā rīcībā esošo informāciju izziņas iestādēm, prokuratūrai un tiesai to lietvedībā esošo materiālu pārbaudei, izmeklēšanai un iztiesāšanai.
3. Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs ir tiesīgs:
   1. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pieprasīt un bez maksas saņemt no Valsts policijas izziņas par ceļu satiksmes negadījumiem, kā arī no citām valsts pārvaldes institūcijām, pašvaldībām un apdrošināšanas sabiedrībām –– darbam nepieciešamo informāciju;
   2. pārstāvēt ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa tiesīgo lietotāju vai īpašnieku, ja Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam iesniegts iesniegums par apdrošināšanas atlīdzību un apdrošināšanas atlīdzība izmaksājama no Garantijas fonda.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.09.2007. likumu)

45.pants. Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja pārvaldes institūcijas

Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja pārvaldes institūcijas ir kopsapulce un valde.

46.pants. Kopsapulce

1. Kopsapulce ir Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja lēmējinstitūcija. Kopsapulci veido visi apdrošinātāji.
2. Kopsapulcei ir tiesības:
   1. lemt par pasākumiem pret jebkuru apdrošinātāju, kas nepilda Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja biedra pienākumus;
   2. izdot visiem apdrošinātājiem saistošus norādījumus par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu;
   3. pieņemt lēmumu par apdrošinātāja izslēgšanu no Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja, ja atkārtoti netiek pildīti šā likuma 17.pantā minētie apdrošinātāja pienākumi;
   4. ieteikt finanšu ministram iecelšanai amatā un atbrīvošanai no amata apdrošinātāju pārstāvjus konsultatīvajā padomē;
   5. lemt par jebkuriem jautājumiem, ko iesniegusi valde vai konsultatīvā padome vai ierosinājis kāds apdrošinātājs;
   6. noteikt Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja darbības nodrošināšanai nepieciešamo finanšu līdzekļu apmēru un samaksas kārtību;
   7. ieteikt Finanšu un kapitāla tirgus komisijai apturēt vai atņemt attiecīgās tiesības veikt sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu;
   8. lemt par citiem jautājumiem, kas nodrošina šā likuma īstenošanu.

47.pants. Valde

Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja izpildinstitūcija ir Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valde. Valdes sastāvā ir valdes priekšsēdētājs un divi valdes locekļi.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.09.2007. likumu)

48.pants. Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja finansēšana

1. Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja darbību finansē apdrošinātāji kopsapulces noteiktajā apmērā un kārtībā.
2. Apdrošinātāju maksājumiem jābūt pietiekamiem, lai nodrošinātu šajā likumā noteikto Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja uzdevumu un mērķu īstenošanu.
3. Šā panta otrajā daļā minētie apdrošinātāju maksājumi tiek ieskaitīti Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja kontā un izmantojami tikai Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja darbības nodrošināšanai.

49.pants. Sadarbība ar valsts pārvaldes institūcijām un informācijas sniegšana valsts pārvaldes institūcijām par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu

1. Finanšu ministrs ieceļ amatā un atbrīvo no amata konsultatīvajā padomē šādu institūciju un organizāciju pārstāvjus: pa vienam pārstāvim no Finanšu ministrijas, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, Iekšlietu ministrijas Valsts policijas Ceļu policijas, Ceļu satiksmes drošības direkcijas, Satiksmes ministrijas, Zemkopības ministrijas, Latvijas automoto biedrības, Latvijas starptautisko autopārvadātāju asociācijas "Latvijas auto", Latvijas pasažieru autopārvadātāju asociācijas, Latvijas Pilnvaroto autotirgotāju asociācijas, Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras un Latvijas Nacionālo kravas ekspeditoru asociācijas, vienpadsmit Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja pilnvarotus apdrošinātājus, kas saņēmuši atļauju nodarboties ar sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu, un Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valdes priekšsēdētāju.
2. Konsultatīvā padome:
   1. izskata un iesniedz Finanšu ministrijai priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem likumos un citos normatīvajos aktos saistībā ar transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu;
   2. izskata valdes sagatavotos pārskatus par situāciju sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātajā apdrošināšanā valstī.
3. Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs ne retāk kā reizi ceturksnī sniedz Finanšu ministrijai un Finanšu un kapitāla tirgus komisijai apkopotu informāciju par situāciju sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātajā apdrošināšanā valstī.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.09.2007. likumu)

50.pants. Informācijas sniegšana ceļu satiksmes negadījumā iesaistītajām personām

1. Ceļu satiksmes negadījumā iesaistītajām personām ir tiesības pieprasīt un saņemt no Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja šādu informāciju:
   1. ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošinātāja nosaukumu un adresi, ja šim transportlīdzeklim ir Latvijas Republikas numura zīme;
   2. cceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līguma numuru, ja ceļu satiksmes negadījuma brīdī šis līgums ir spēkā un ja attiecīgajam transportlīdzeklim ir Latvijas Republikas numura zīme;
   3. apdrošinātāja vai tā pārstāvja nosaukumu un adresi, ja ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījis transportlīdzeklis, kuram ir Eiropas Ekonomikas zonas valsts numura zīme, vai transportlīdzeklis, kuram ir trešās valsts numura zīme un ārvalsts apdrošinātāja izsniegta civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polise.
2. Lai īstenotu savas likumiskās, rakstveidā pamatotās tiesības, trešā persona ir tiesīga pieprasīt un saņemt šādu informāciju par ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieku vai tiesīgo lietotāju — vārdu, uzvārdu un adresi (fiziskajai personai), nosaukumu un adresi (juridiskajai personai), ja šim transportlīdzeklim ir Latvijas Republikas numura zīme.
3. Šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto informāciju ceļu satiksmes negadījumā iesaistītā persona ir tiesīga pieprasīt 10 gadu laikā no ceļu satiksmes negadījuma dienas.

(27.09.2007. likuma redakcijā)

50. ¹ pants. Informācijas sniegšana transportlīdzekļa īpašniekam

Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs 15 dienu laikā pēc transportlīdzekļa īpašnieka vai — transportlīdzekļa līzinga gadījumā — līzinga ņēmēja pieprasījuma par tā civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas vēsturi [pieprasījumā norāda transportlīdzekļa numura zīmi un transportlīdzekļa īpašnieka datus — vārdu, uzvārdu, personas kodu (fiziskajai personai), nosaukumu un reģistrācijas numuru (juridiskajai personai)] sniedz šādu informāciju:

1. noslēgtie apdrošināšanas līgumi laikposmā, kas nav mazāks par pēdējiem pieciem gadiem — apdrošināšanas līguma sērija un numurs, apdrošināšanas līguma veids, apdrošināšanas līguma noslēgšanas datums, spēkā stāšanās datums un laiks, darbības beigu datums, apdrošinātājs, ar kuru noslēgts apdrošināšanas līgums;
2. atbilstoši šā panta 1.punktā minētajiem līgumiem sakarā ar apdrošināšanas gadījumiem iesniegto pieteikumu skaits, norādot ceļu satiksmes negadījuma datumu, kā arī to, vai uz šo pieteikumu pamata ir vai nav veikta apdrošināšanas atlīdzības izmaksa.

(27.09.2007. likuma redakcijā)

51.pants. Garantijas fonds

1. Apdrošinātāji izveido un Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs administrē Garantijas fondu. Garantijas fonda mērķis ir nodrošināt apdrošināšanas atlīdzības izmaksu to zaudējumu segšanai, kurus nodarījis:
   1. transportlīdzeklis, kura īpašnieks savu civiltiesisko atbildību nav apdrošinājis;
   2. nenoskaidrots transportlīdzeklis (šajā gadījumā tiek ievēroti šā likuma 35.panta noteikumi);
   3. transportlīdzeklis, kura īpašnieks savu civiltiesisko atbildību nav apdrošinājis un kura vadītāja vaina nav pierādāma šā likuma 31.panta astotajā daļā minētajā gadījumā;
   4. transportlīdzeklis, kurš izgājis no īpašnieka, glabātāja vai lietotāja valdījuma nevis viņa vainas, bet citas personas prettiesisku darbību dēļ;
   5. transportlīdzeklis, kura īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošinātājs atzīts par maksātnespējīgu;
   6. Latvijas Republikā reģistrēts transportlīdzeklis, kura īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošinātāju nav iespējams noskaidrot;
   7. transportlīdzeklis, kura īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošinātājs vai tā pārstāvis triju mēnešu laikā no šā likuma 36.pantā minētā rakstveida pieteikuma par apdrošināšanas gadījumu saņemšanas dienas nav nosūtījis rakstveida informāciju apdrošināšanas atlīdzības pieprasītājam (Latvijas Republikā dzīvojošai personai, kura cēlusi prasību pret ārvalsts apdrošinātāju sakarā ar Eiropas Ekonomikas zonas valstī notikušo apdrošināšanas gadījumu);
   8. transportlīdzeklis, kura īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošinātājs nav iecēlis pārstāvi Latvijas Republikā, ja Eiropas Ekonomikas zonas valstī notikušā apdrošināšanas gadījumā ir cietusi Latvijas Republikā dzīvojoša persona;
   9. Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai citā valstī reģistrēts transportlīdzeklis, ja apdrošināšanas gadījums ir noticis Eiropas Ekonomikas zonas valstī un tajā ir cietusi Latvijas Republikā dzīvojoša persona, bet transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošinātāju nav iespējams noskaidrot divu mēnešu laikā pēc apdrošināšanas gadījuma;
   10. nenoskaidrots transportlīdzeklis Eiropas Ekonomikas zonas valstī notikušā apdrošināšanas gadījumā, kurā ir cietusi Latvijas Republikā dzīvojoša persona. Šajā gadījumā šā likuma 25.panta 1., 2., 3., 6. un 7.punktā minētos mantai nodarītos zaudējumus no Garantijas fonda sedz tikai tad, ja to paredz tās Eiropas Ekonomikas zonas valsts normatīvie akti, kurā noticis apdrošināšanas gadījums.
2. No Garantijas fonda līdzekļiem izmaksā zaudējumu atlīdzību starptautiskajos līgumos paredzētajos gadījumos.
3. No Garantijas fonda līdzekļiem sedz:
   1. izdevumus par ekspertīzi vai citām prasības nokārtošanai nepieciešamajām darbībām, ja saskaņā ar šo likumu Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs pieņem lēmumu par apdrošināšanas atlīdzību, un izdevumus, kas radušies, atgūstot no Garantijas fonda izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības regresa kārtībā;
   2. šajā likumā noteikto kompensāciju apdrošinātājam par apdrošināšanas prēmijas maksājuma samazinājumu;
   3. izdevumus, kas radušies, nodrošinot Garantijas fonda līdzekļu glabāšanu un ieguldīšanu.
4. Ārvalstniekam vai ārvalstu juridiskajai personai, kuras dzīvesvietas vai reģistrācijas valsts normatīvie akti ierobežo zaudējumu atlīdzības izmaksu no Garantijas fonda vai atbilstošas institūcijas attiecīgajā ārvalstī, zaudējumi no Garantijas fonda tiek atlīdzināti, piemērojot šādus pašus ierobežojumus.
5. No Garantijas fonda līdzekļiem izmaksā zaudējumu atlīdzību vienā no šādiem gadījumiem:
   1. ja starp apdrošinātāju un Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroju rodas strīds par pienākumu izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību;
   2. ja starp apdrošinātājiem rodas strīds par pienākumu izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, kad zaudējumus trešajai personai nodarījušas vairākas personas, to skaitā transportlīdzekļu vadītāji, un triju mēnešu laikā no brīža, kad iesniegts pieteikums par apdrošināšanas gadījumu, nav iespējams noteikt katra transportlīdzekļa vadītāja atbildības pakāpi.
6. Garantijas fonda līdzekļus veido:
   1. apdrošinātāju veiktās vienreizējās iemaksas;
   2. atskaitījumi no sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas prēmijām;
   3. apdrošinātāju veiktās papildu iemaksas;
   4. Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja regresa kārtībā atgūtie līdzekļi par ceļu satiksmes negadījumā nodarītajiem zaudējumiem;
   5. ziedojumi un dāvinājumi;
   6. ieņēmumi no Garantijas fonda līdzekļu glabāšanas un ieguldīšanas.
7. Garantijas fonda turētājs ir Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs. Lēmumus par Garantijas fonda līdzekļu izlietošanu atbilstoši noteiktajiem mērķiem pieņem Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs.
8. Garantijas fonda līdzekļu izlietojumu uzrauga Garantijas fonda padome. Padomes sastāvā ir katra apdrošinātāja pilnvarots pārstāvis un Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valdes pilnvarots pārstāvis.
9. Garantijas fonda izveidošanas, uzkrāšanas un administrēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Garantijas fonda izveidošanas, uzkrāšanas un administrēšanas kārtības ievērošanu uzrauga Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.09.2007. likumu)

51.¹ pants. Garantijas fonda līdzekļu glabāšana un ieguldīšana

1. Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs Garantijas fonda līdzekļus glabā Latvijas Republikā, citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī (turpmāk arī — dalībvalsts) reģistrētā kredītiestādē.
2. Garantijas fonda līdzekļu ieguldījumus drīkst veikt un pārvaldīt, noslēdzot līgumu ar Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroju par Garantijas fonda līdzekļu pārvaldi:
   1. kredītiestāde, kura ir tiesīga sniegt ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus Latvijas Republikā;
   2. ieguldījumu brokeru sabiedrība, kura ir tiesīga sniegt ieguldījumu pakalpojumus Latvijas Republikā;
   3. ieguldījumu pārvaldes sabiedrība, kura ir tiesīga sniegt pārvaldes pakalpojumus (arī individuāli pārvaldīt ieguldītāju finanšu instrumentus) Latvijas Republikā.
3. Garantijas fonda līdzekļu ieguldījumi veicami šajā pantā noteiktajā kārtībā, īstenojot tādu ieguldījumu politiku, kas nodrošina šajā likumā noteikto no Garantijas fonda līdzekļiem veicamo maksājumu saistību izpildi un ieguldījumu likviditāti.
4. Garantijas fonda līdzekļus drīkst ieguldīt:
   1. Latvijas Republikas, Eiropas Savienības dalībvalstu vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu un to pašvaldību emitētajos vai garantētajos vērtspapīros vai naudas tirgus instrumentos;
   2. terminnoguldijumos kreditiestade, kura sanemusi licenci kreditiestades darbibai dalibvalsti un kurai ir tiesibas sniegt finanšu pakalpojumus dalibvalsti;
   3. ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos kopīgo ieguldījumu uzņēmumos (turpmāk — ieguldījumu fonds), ja tie ir reģistrēti dalībvalstī vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī un to ieguldītāji ir tiesīgi bez ierobežojumiem atsavināt savas ieguldījumu apliecības;
   4. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstu emitētajos vai garantētajos vērtspapīros vai naudas tirgus instrumentos, ja attiecīgās valsts ilgtermiņa kredītreitings ārvalstu valūtā, pēc starptautisko reitinga aģentūru vērtējuma, atbilst investīciju kategorijai;
   5. akcijās un citos kapitāla vērtspapīros, ja tie ir iekļauti dalībvalstī reģistrētas fondu biržas (regulēta tirgus) oficiālajā vai tam pielīdzināmā sarakstā (turpmāk — oficiālais saraksts) vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī reģistrētas fondu biržas — Starptautiskās fondu biržas pilntiesīgas biedres (locekles) — oficiālajā sarakstā vai tiek tirgoti citos regulētos un atklāti pieejamos finanšu instrumentu tirgos;
   6. komercsabiedrību parāda vērtspapīros, ja tie ir iekļauti dalībvalstī reģistrētas fondu biržas (regulēta tirgus) oficiālajā sarakstā vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī reģistrētas fondu biržas — Starptautiskās fondu biržas pilntiesīgas biedres (locekles) — oficiālajā sarakstā vai tiek tirgoti citos regulētos un atklāti pieejamos finanšu instrumentu tirgos;
   7. komercsabiedrību kapitāla un parāda vērtspapīros, ja tie nav iekļauti fondu biržas (regulēta tirgus) oficiālajā sarakstā, bet to emisijas noteikumos ir paredzēts, ka vērtspapīri dalībvalsts oficiālajā sarakstā vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī reģistrētas fondu biržas — Starptautiskās fondu biržas pilntiesīgas biedres (locekles) — oficiālajos sarakstos tiks iekļauti gada laikā no dienas, kad uzsākta parakstīšanās, lai veiktu darījumus ar šiem vērtspapīriem;
   8. nekustamajā īpašumā, kas ir reģistrēts dalībvalstī, ja tam ir vērtējums, kas apliecina, ka ieguldījums atbilst nekustamā īpašuma vērtībai.
5. Garantijas fonda līdzekļi ieguldāmi, ievērojot šādus ieguldījumu ierobežojumus:
   1. ieguldījumi vienas valsts vai pašvaldības emitētajos vai garantētajos vērtspapīros vai naudas tirgus instrumentos nedrīkst pārsniegt 25 procentus no Garantijas fonda līdzekļiem;
   2. ieguldījumi vienas komercsabiedrības emitētajos parāda vērtspapīros nedrīkst pārsniegt 10 procentus no Garantijas fonda līdzekļiem un 10 procentus no viena emitenta emitēto parāda vērtspapīru kopējā apjoma;
   3. ieguldījumi vienas komercsabiedrības emitētajos kapitāla vērtspapīros nedrīkst pārsniegt 10 procentus no Garantijas fonda līdzekļiem un 10 procentus no attiecīgā emitenta pamatkapitāla un balsstiesīgo akciju skaita;
   4. noguldījumi vienā kredītiestādē nedrīkst pārsniegt 20 procentus no Garantijas fonda līdzekļiem, bet kopējās prasības pret vienu kredītiestādi nedrīkst pārsniegt 25 procentus no Garantijas fonda līdzekļiem, izņemot prasību, kas ir kārtojama pēc pieprasījuma pret līdzekļu turētāju;
   5. ieguldījumi vienā ieguldījumu fondā nedrīkst pārsniegt 10 procentus no Garantijas fonda līdzekļiem;
   6. ieguldījumi vienā nedalītā nekustamajā īpašumā nedrīkst pārsniegt 10 procentus no Garantijas fonda līdzekļiem, bet kopējie ieguldījumi nekustamajā īpašumā nedrīkst pārsniegt 25 procentus no Garantijas fonda līdzekļiem;
   7. ieguldījumi vienā koncernā esošu komercsabiedrību emitētajos finanšu instrumentos nedrīkst pārsniegt 25 procentus no Garantijas fonda līdzekļiem;
   8. Garantijas fonda līdzekļus nedrīkst izmantot aizņēmumam un piešķirt aizdevumos, kā arī izsniegt garantijās.

(27.09.2007. likuma redakcijā)

51. ² pants. Informācijas sniegšana Kredītu reģistram

1. Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs Latvijas Bankas noteiktajā apjomā un kārtībā sniedz Latvijas Bankai ziņas par saviem aizņēmējiem un aizņēmēju galviniekiem, viņu saistībām un to izpildes gaitu.
2. Latvijas Banka uzkrāj un glabā šā panta pirmajā daļā minētās ziņas Kredītu reģistrā, kas izveidots un darbojas saskaņā ar Latvijas Bankas apstiprinātiem noteikumiem.
3. Ziņu apjomu un kārtību, kādā Kredītu reģistrā iekļautās ziņas tiek sniegtas aizņēmējam, aizņēmēja galviniekam, Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam un Finanšu un kapitāla tirgus komisijai, nosaka Latvijas Banka.
4. Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs nedrīkst no Kredītu reģistra saņemtās ziņas izpaust trešajām personām, izņemot personu, par kuru ziņas saņemtas.
5. Lai segtu Kredītu reģistra uzturēšanas izdevumus, Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs maksā Latvijas Bankai par Kredītu reģistra izmantošanu. Maksas apmēru un maksāšanas kārtību nosaka Latvijas Banka.
6. Ja Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs nepilda šā panta pirmās daļas prasības, Latvijas Banka ir tiesīga uzlikt tam soda naudu līdz 5000 latiem.
7. Finanšu un kapitāla tirgus komisijai vai tās pilnvarotai personai ir tiesības pārbaudīt ar Kredītu reģistru saistīto Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja darbību un tās atbilstību Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un Latvijas Bankas apstiprinātajiem noteikumiem.

(27.09.2007. likuma redakcijā)

Atpakaļ uz OCTA likumu